Kašķēties negribas. Gribas atkal pateoretizēt par skaisto. Piemēram, par sievietēm, kuras mani sajūsmina. Par tām pašām:http://klab.lv/users/krii/703000.h tml
Jo man allaž būs mīkla un rēbuss, kas tieši dienvidu un austrumu tautu mentalitātē ļauj dažām būtnēm tik dabiski un eleganti apvienot trauslumu un spēku, maigu pakļāvību un nesatricināmu pašapziņu, dziļu jutekliskumu un aristokrātisku izsmalcinātību. Varbūt tieši aristokrātiskums ir atbilde, un tie ir mūsu zemnieciskie gēni, kas tik bieži piemet kādu raupjuma, čammīguma vai vulgaritātes noti pat visšarmantāk noslīpētajiem latviešu sieviešu tēliem?
Jo man allaž būs mīkla un rēbuss, kas tieši dienvidu un austrumu tautu mentalitātē ļauj dažām būtnēm tik dabiski un eleganti apvienot trauslumu un spēku, maigu pakļāvību un nesatricināmu pašapziņu, dziļu jutekliskumu un aristokrātisku izsmalcinātību. Varbūt tieši aristokrātiskums ir atbilde, un tie ir mūsu zemnieciskie gēni, kas tik bieži piemet kādu raupjuma, čammīguma vai vulgaritātes noti pat visšarmantāk noslīpētajiem latviešu sieviešu tēliem?