Kurvjzieža kontemplācijas

krii

4.2.08 15:14

Ierunājās savītusī guvernante-zilzeķe, ar taisno, korsetē iespīlēto muguru.

Tīša, bērnišķīga iracionalitāte - tā kā sviest pret grīdu šķīvjus un raudāt par to, ka plīst, un to smuko trauciņu kļūst aizvien mazāk - man nekad nav likusies simpātiska, īpaši, ja tā uzvedas pieauguši cilvēki. Man tas nepatīk arī bērnu uzvedībā, bet bērniem to pieaugušie atļauj daudz retāk, nekā atļaujas paši.
Es zinu, ka reizēm tā uzvedos. Un tad metos pašironijā, cerēdama, ka tā mani, ja ne attaisnos, tad vismaz padarīs ciešamāku. Bet, kad citi šādi darās, mana humora izjūta izsīkst kā kamieļa atstāta peļķīte Sahāras tuksnesī.

• 17 raksta
• ir doma

• krii

  4.2.08 15:30

  

  Tas gan. Un varbūt tieši tāpēc, ka man tā paškontrole nākusi ar makten lielu spēku un piespiešanos, esmu šobrīd tik neiecietīga pret tiem, kas nepapūlas nemaz.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • fanija

    4.2.08 15:32

    Nē, nu es tieši gribēju teikt, ka var pūlēties un ar visu to nesanāk.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      4.2.08 15:36

      

      Zini, infantilitāte visbiežāk izpaužas tik demonstratīvi un patētiski, ka man ir pamatotas aizdomas, ka nav bijis pat domiņas, vai nevarētu arī to šķīvi nemest uz grīdas, piemēram.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • fanija

        4.2.08 15:41

        Nu, labi, nav tēma, kuru es gribētu izvērst internetā, turklāt apzinoties, kas te lasa;) citreiz pie vīna glāzes!

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • krii

          4.2.08 15:52

          

          Mums kaut kā sen nav neviens vīns gadījies, ne?

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • fanija

            4.2.08 15:54

            Kā tad!;)) Bet es Tev par saviem potenciālajiem vīna laikiem vēl došu ziņu, jo tagad bez maz katru dienu kaut kas ir, kur man noteikti jābūt klātu!;)

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais