![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ierunājās savītusī guvernante-zilzeķe, ar taisno, korsetē iespīlēto muguru.
Tīša, bērnišķīga iracionalitāte - tā kā sviest pret grīdu šķīvjus un raudāt par to, ka plīst, un to smuko trauciņu kļūst aizvien mazāk - man nekad nav likusies simpātiska, īpaši, ja tā uzvedas pieauguši cilvēki. Man tas nepatīk arī bērnu uzvedībā, bet bērniem to pieaugušie atļauj daudz retāk, nekā atļaujas paši.
Es zinu, ka reizēm tā uzvedos. Un tad metos pašironijā, cerēdama, ka tā mani, ja ne attaisnos, tad vismaz padarīs ciešamāku. Bet, kad citi šādi darās, mana humora izjūta izsīkst kā kamieļa atstāta peļķīte Sahāras tuksnesī.
Tīša, bērnišķīga iracionalitāte - tā kā sviest pret grīdu šķīvjus un raudāt par to, ka plīst, un to smuko trauciņu kļūst aizvien mazāk - man nekad nav likusies simpātiska, īpaši, ja tā uzvedas pieauguši cilvēki. Man tas nepatīk arī bērnu uzvedībā, bet bērniem to pieaugušie atļauj daudz retāk, nekā atļaujas paši.
Es zinu, ka reizēm tā uzvedos. Un tad metos pašironijā, cerēdama, ka tā mani, ja ne attaisnos, tad vismaz padarīs ciešamāku. Bet, kad citi šādi darās, mana humora izjūta izsīkst kā kamieļa atstāta peļķīte Sahāras tuksnesī.