Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vēl viena lieta, kas iziet ārpus manas saprašanas robežām, ir uzvārda maiņa pie precēšanās. Nē, es ticu, ka reizēm cilvēkam ir vēlme nomainīt visu savu identitāti, pārkrāsot matus, uztaisīt plastisko operāciju, saraut saites ar vecākiem, utt, utjpr. Bet, ņemot vērā visus tos sarežģījumus, kas pēc tam rodas, kad trīsreiz precēts sievišķis, kurš izlēmis, piemēram, atsākt pirms pirmajām laulībām pārtraukto izglītošanās procesu vai pretendē uz kaut kādu mantojumu no baltās ķēves trešajā augumā vai vēl ko tādu - tas drausmīgais čakars ar visām laulību un šķiršnās apliecību kopijām, visi izstaigājamie arhīvi un notāru kantori, kur dabūt norakstus kādam, dzīvokli mainot (tas ar precēšanos un šķiršanos allaž iet komplektā!) nozaudētam dokumentam - vai tad par to mūsdienās cilvēki nemaz nedomā, ko?
Un motivācija vispār kāda?
  • Ja precētos 20 gados, tad droši vien būtu mainījusi. Bet tagad... Tagad mans uzvārds ir kļuvis par daļu no manas identitātes. Pie tam man patīk mans uzvārds. Kaut kādi birokrātiska rakstura sarežģījumi būtu pēdējais, par ko es aizdomātos.
    Vienīgais - man laikam ne visai iepriecinātu fakts, ka bērniem nebūtu tāds pats uzvārds kā man, visticamāk jau.
    • Nu jā, varbūt tiešām 18-20 gados tas ir citādi.
    • A kāpēc? Kāreiz mātes uzvārdu vieglāk ielikt.
      Man jau labi, vienam tāds, otram šitāds, trešajam (kad nu tas vēl būs) redzēs, izkaušos vēl ar tētuku par privilēģijām :-D
Powered by Sviesta Ciba