Kurvjzieža kontemplācijas

Laime smarzho peec saulee sasilushas manis pashas aadas. Shiis atkal buus Lieldienas, kad es neraudaashu.
Pirms diviem gadiem es biju lapsa ar lamataas iespruudushu kaaju. Klausiiju pashsaglabaashanaas instinktam un grauzu nost. Ik dienas pa shkjiedrinjai, pa muskuliitim, pa asinsvadam. Un tieshi uz Lieldienaam pienaaca kaarta kaulam. Ljoti saapiigs krakshkjis, slaapeets breeciens, seshi gadi mana muuzha palika kaa asinjaina ljerpata pulseejam, bet es pati - briiva, dziiva, atvieglota un smilkstosha - aizlinkaaju laiziit bruuces un dziivot taalaak. Un nekad to neesmu nozheelojusi.
Un peernajaas Lieldienaas es sarunaajos ar savu Sapraata Balsi. Shii man teica, ka poligaami un shovinistiski viirieshi laika gaitaa nemainaas, ka pashcienja ir veertiiba un romantiskas atminjas jaasakraamee shuuplaadee, kameer veel skaistas, nevis bezjeedziigu izskaidroshanos apkjeeziitas. Es kaut ko nesakariigu murmuleeju, elsoju neezdodzinjaa, lasiiju Austru Skujinju, skatiijos Daugavas virzienaa, teerpos melnaas mezhgjiinees, dzeeru sarkanviinu un izvairiijos atbildeet. Bet beigu beigaas paklausiiju. Un laikam jau nenozheeloju. Pat ne tajos briizhos, kad alkohola un hormonu kokteilis veicis savu postosho darbu un retoriskaa divkauja: "vai mees neesam kopaa taapeec, ka esam paaraak liidziigi, vai taapeec, ka paaraak atshkjiriigi" nosleegusies ar atmoshanos vienaa gultaa.

Shopavasar vieniigais interesantais viirietis, kura deelj es buutu gatava mazliet paraudaat, ir uz kaadu laiku pametis pilseetu... Un, spriezhot peec visa, es varu prognozeet tiiri prieciigas Lieldienas.