Kurvjzieža kontemplācijas

Bet, ja par dāvanām un apsveikumiem - vienalga, vai runa ir par "nožēlojami komercializētajiem" Ziemassvētkiem, "komunisma palieku" astoto martu vai "siekalaino jeņķu sūdu" Valentīndienu - visnožēlojamākais man liekas arguments: "Sveikt un apdāvināt, izteikt komplimentus un atzīties mīlestībā var arī jebkurā citā gada dienā".
Jo - lieku ķīlā savu sirmojošo galvu - 99% gadījumu tie īgņas un burkšķi neizmanto arī tās atlikušās 364 gada dienas, lai apbērtu savus tuviniekus uzmanības pierādījumiem. Un tas, ka "bērniņ, tu jau oktobrī dabūji jaunu mētelīti, tāpēc tev Ziemassvētkos dāvaniņas nebūs" vai "dārgā, es tev jau pagājušogad septītajā jūlijā iedevu puķi un buču vienkārši tāpat, ne par ko, un vispār es nekad neesmu teicis, ka tevi nemīlu, kāpēc man vēl būtu jāuzsver pretējais" - man šķiet kaut kā mazliet smieklīgi.

Jo cilvēks, kurš nesaņem sev mīļo cilvēku uzmanību tajās dienās, kad gandrīz visi apkārtējie to saņem, jūtas nepelnīti piemirsts. Pat, ja viņš ir saņēmis jaunu džemperīti 6.augustā, kas nav viņa dzimšanas diena, un dabūjis brokastis gultā pagājušonedēļ bez kādiem nopelniem vai kalendārā atzīmētiem svētkiem.

Nu, un vai jūs gribat, lai tie, kas jums mīļi, tā jūtas?