Par šodien aktuālo
Bet, ja par dāvanām un apsveikumiem - vienalga, vai runa ir par "nožēlojami komercializētajiem" Ziemassvētkiem, "komunisma palieku" astoto martu vai "siekalaino jeņķu sūdu" Valentīndienu - visnožēlojamākais man liekas arguments: "Sveikt un apdāvināt, izteikt komplimentus un atzīties mīlestībā var arī jebkurā citā gada dienā".
Jo - lieku ķīlā savu sirmojošo galvu - 99% gadījumu tie īgņas un burkšķi neizmanto arī tās atlikušās 364 gada dienas, lai apbērtu savus tuviniekus uzmanības pierādījumiem. Un tas, ka "bērniņ, tu jau oktobrī dabūji jaunu mētelīti, tāpēc tev Ziemassvētkos dāvaniņas nebūs" vai "dārgā, es tev jau pagājušogad septītajā jūlijā iedevu puķi un buču vienkārši tāpat, ne par ko, un vispār es nekad neesmu teicis, ka tevi nemīlu, kāpēc man vēl būtu jāuzsver pretējais" - man šķiet kaut kā mazliet smieklīgi.
Jo cilvēks, kurš nesaņem sev mīļo cilvēku uzmanību tajās dienās, kad gandrīz visi apkārtējie to saņem, jūtas nepelnīti piemirsts. Pat, ja viņš ir saņēmis jaunu džemperīti 6.augustā, kas nav viņa dzimšanas diena, un dabūjis brokastis gultā pagājušonedēļ bez kādiem nopelniem vai kalendārā atzīmētiem svētkiem.
Nu, un vai jūs gribat, lai tie, kas jums mīļi, tā jūtas?
Jo - lieku ķīlā savu sirmojošo galvu - 99% gadījumu tie īgņas un burkšķi neizmanto arī tās atlikušās 364 gada dienas, lai apbērtu savus tuviniekus uzmanības pierādījumiem. Un tas, ka "bērniņ, tu jau oktobrī dabūji jaunu mētelīti, tāpēc tev Ziemassvētkos dāvaniņas nebūs" vai "dārgā, es tev jau pagājušogad septītajā jūlijā iedevu puķi un buču vienkārši tāpat, ne par ko, un vispār es nekad neesmu teicis, ka tevi nemīlu, kāpēc man vēl būtu jāuzsver pretējais" - man šķiet kaut kā mazliet smieklīgi.
Jo cilvēks, kurš nesaņem sev mīļo cilvēku uzmanību tajās dienās, kad gandrīz visi apkārtējie to saņem, jūtas nepelnīti piemirsts. Pat, ja viņš ir saņēmis jaunu džemperīti 6.augustā, kas nav viņa dzimšanas diena, un dabūjis brokastis gultā pagājušonedēļ bez kādiem nopelniem vai kalendārā atzīmētiem svētkiem.
Nu, un vai jūs gribat, lai tie, kas jums mīļi, tā jūtas?
Protams, ja ģimenē ir sēras, tad svētki nevar būt tādi paši kā citreiz, tie ir rāmi un iek izbaudīta kopābūšana un savstarpējais atbalsts, nevis līksmošanās un jautrība.
Ja ir pamatīga finanšu krīze - tad svētki ir pieticīgāki un naudas ieguldījums jāaizstāj ar izdomas ieguldījumu.
Taču kaut kāds tīšs autsaiderisms, tipa, "nesvinēsim neko vispārēji atzītu, jo to svin tikai masu psihozes apsēstais pūlis", man vienmēr ir licies slēpjam vai nu kaut kādus lecīgus sociopātiskus kompleksus vai arī neprasmi ar savu oriģinālo piegājienu padarīt "nožēlojamo komercializāciju" personisku un individuālu.
Bet, Dieva dēļ, neuztver personiski - jo, ja kādam tā nudien ir labi, un visiem viņam apkārtējiem arī - tad uz šo cilvēku šis ieraksts neattiecas.:)
1. augu laikaa, kad ZS nesvineeja - svineeja Jauno Gadu..
2. kad Latvija tjipa atdzima, paraadiijaas ZS ar motivaaciju "gjimenes miilestiibas un sirsniibas sveetki" - smiekliiga motivaacija prieksh manis, njemot veeraa maans globaalaas (kuraa piedizmu un augu) gjimenes ieksheejaas probas - taas vaakshanaas pie Gjimenes Galda un taa liekuliiba kuru visa "gjimene", kura visu altikusho gadu tikv ien dara kaa traucee tev dziivot, vai bojaa tev ddziivi, vaj vispaar (vislabaakajaa un man izdeviigaakajaa varianta) neliekas par tevi ne zinis, piekopj pie shamaa "miilestiibas, sirsniibas un piedoshanas sveetku" galda manaa redzeejumaa bija vienkaarhsi nozheelojama, laj neteiktu nekjiitra.:)
3. man un maniem beerniem Pilniigi Pietiek ar tiem daudzajiem sveetkiem kuri mums gadaas, notiek, piedzimst visa garaa gada laikaa neatkariigi no kalendaara raadijumiem.:) shaja sakaraa man ir diezgan daudz staastaamu reaalu notikumu, kaa nesekoshana lidzi kalendaaram, bet paradums riikot sveetkus kad vien iegribas, tiiraas nejaushiibas delej tiehsi kalendaaraa atziimeetajos sveetkos izveershas par lieliskaakiem sveetkiem nekaa visiem tiem, kuri citigi seko kalendaaram un niigri/nepacietiigi/aizdomiigi gaida Kas_Nu_Tagad_Buus un sagaidaa visbiezhaak baiso CHIKS...:))