Kurvjzieža kontemplācijas

krii

16.11.07 10:38

Puse baismīgā askēzes mēnša ir aizvadīta, bet es nebūt vēl neesmu pārliecināta, vai 1 kg esmu zaudējusi. Ja esmu, tad ļoti labi - viena kilogramīgā cukurpaciņa no vēdera nost.
Protams, atceroties visādus ceļojumu un jauno darbu sākšanas periodus, kad bez jebkādas piepūles un mazohisma svārki sāk karāties uz gurniem jau vienas nedēļas laikā, pārņem sērīga nožēla.
Es nedzīvoju pareizi, es zinu. Tāpēc arī neizskatos, kā vajadzētu. Un ēšanas paradumiem tajā visā ir daudz mazāka loma.

• Tags:
  makrofakings

• 7 raksta
• ir doma

• fanija

  16.11.07 12:41

  Nu tāda teorija jau ir, ka liekie kilogrami simboliski nozīmē veidu, kā cilvēks sevi sargā no problēmām, kuras nevar atrisināt šobrīd. Kaut gan man tādā pašā situācijā tagad ir pretējas ķermeniskās izmaiņas, tā ka ej nu sazini.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    16.11.07 12:55

    

    Vispār es jau no jaunības zinu, ka mani dara resnu neapmierinātība ar kādu savas dzīves jomu + apātija.
    Skumjas un izmisums mani tik slikti neiespaido.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • fanija

      16.11.07 13:07

      Bet ja Tu to zini, tad vai ir jēga diētām - ja jau viss ir galvā?
      P.S. Tu tikai nenokavē, nu, Tu pati zini, ko!;)))

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        16.11.07 13:12

        

        Dzīves pozīciju mainīt ir grūtāk nekā brīdi ēst citādi.:)
        Un varbūt kaut kāds efekts tomēr būs.
        
        Nē, nē, es pēc 10 minūtēm eju ārā!

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • fanija

          16.11.07 13:15

          Nu, skaidrs, ka grūtāk. Bet jautājums tik un tā paliek dienas kārtībā.

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais