Tu pērc mēbeles. Tu sev saki, šis ir pēdējais dīvāns, kas man jebkad dzīvē būs vajadzīgs. Nopērc dīvānu un pēc tam pāris gadus jūties apmierināts: lai kas izietu griezi, tu vismaz esi ticis galā ar savu dīvāna jautājumu. Pēc tam – piemērotu trauku komplektu. Pēc tam - ideālo gultu. Aizkarus. Paklāju. Pēc tam tu gluži kā slazdā esi iesprosots savā burvīgajā ligzdiņā un lietām, kas agrāk piederējušas tev, tagad piederi pats.
Tieši tā! Mājsaimniecība ir riebīga un paverdzinoša būšana, nekad to neesmu noliegusi. Taču muguras sāpēm, kuras nepārprotami veicina mana pasreizējā guļvieta arī gribas pielikt punktu.
hmmm... labs. tad jau sanāk, ka tik ilgi, kamēr dzīvo ar savu "neideālo"dīvānu, Tu viņam nekalpo, esi brīvs. Tikko tiec pie savējā ( japāņu vilna un Peru koks utt...) - Tu sāc dīvānu likt biķiņ virs savas galvas?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pēc tam tu gluži kā slazdā esi iesprosots savā burvīgajā ligzdiņā un lietām, kas agrāk piederējušas tev, tagad piederi pats.
no "Cīņas Klubs"
tad jau sanāk, ka tik ilgi, kamēr dzīvo ar savu "neideālo"dīvānu, Tu viņam nekalpo, esi brīvs. Tikko tiec pie savējā ( japāņu vilna un Peru koks utt...) - Tu sāc dīvānu likt biķiņ virs savas galvas?