Tā kā šorīt aizgulējos, sapņodama par kādu Dienvidzemi, kurā bija silti, skaisti un taisījās uz karu - liekas, ka drīzāk Turcija tā bija, nevis Gruzija - nebija vairs laika vārīt prosas putru. Iemetu mutē pāris rozīnes un aizskrēju uz darbu. Jāatzīst, ka nu jau diēta šķiet daudz paciešamāka.
Mierinājums gan ir - jo ņemot vērā tavu nestabilo psihi, diez vai sapņi ir prāvietiski! :))
Kurš te mums pirmīt solīja vairs nelamāties, ko?
moš laižam kopā? :D
krii: es vēl domāju. mans stils nu nepavisam nav ieplānot ceļojumus četrus mēnešus uz priekšu, ja vien tas nav kalnu pārgājiens ar austrumcīņniekiem... redz kā Ziemassvētku brauciens uz Kubu izjuka.