Kurvjzieža kontemplācijas

krii

27.9.07 14:34

Šovasar, kad draiskā draudzeņu kompānijā klīdām pa kādu nomaļu Latvijas zvejniekciemu, dāmas sāka teoretizēt - kā tas būtu dzīvot tādā romantiskā mazā miestiņā pie jūras. Un vienprātīgu ķiķināšanu izraisīja vizualizācija, kurā es, tērpta melnā Mortīcijas Adamsas kleitā, pirms negaisiem sērīgi klīstu pa liedagu, kamēr dārzs aizaug pelašķiem un nātrēm un kaimiņi aiz žogiem smīnīgi sačukstas. Vienīgais cilvēks, kas gribētu ar mani draudzēties, būtu vietējā bibliotekāre, lāga sieviņa, īsts sirdscilvēks, kad iedzer, tad kļūst saldsērīga un atminas jaunības ambīcijas.
Jā, vot, tur gan es nodzertos līdz zaļiem kāmīšiem. Abas ar to bibliotekāri, vai zinat!

• 24 raksta
• ir doma

• esinja

  27.9.07 15:07

  arī Sarkangalvītei bija mēnešreizes, un Pūķim Baisulim gan jau mēdza piemesties caureja un Mazā Raganiņa noteikti laida purkšķus un Ansītis un Grietiņa bija ar cauriem zobiem un Septiņām Fejām noteikti bija Septiņi klikšķi. Es par to vienmēr esmu domājusi, lasot pasakas.. tāpēc arī tagad pievēršos praktiskajai pusei.. bet pa cik tu neesi pasaku tēls, izjūtu raizes.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    27.9.07 15:11

    

    Paga, no saviem 34 ar pusi gadiem es tikai pusgadu esmu kaut ko prātuļojusi par kulināriju. Bet ēdusi esmu vienmēr.
    Un ar dzīvi lielpilsētā vai mazpilsētā tam nav nekāda sakara. Olas var uzcept visur.
    

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • esinja

      27.9.07 15:22

      frekvencēm viļņi dažādi... viss ko es gribēju teikt - ēst nav romantiski un mistiski! :))

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        27.9.07 15:25

        

        Nesaki vis.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • esinja

          27.9.07 15:30

          nu labi piekrītu - saindēts ābols ir romantiski! :)

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais