Kurvjzieža kontemplācijas

Šovasar, kad draiskā draudzeņu kompānijā klīdām pa kādu nomaļu Latvijas zvejniekciemu, dāmas sāka teoretizēt - kā tas būtu dzīvot tādā romantiskā mazā miestiņā pie jūras. Un vienprātīgu ķiķināšanu izraisīja vizualizācija, kurā es, tērpta melnā Mortīcijas Adamsas kleitā, pirms negaisiem sērīgi klīstu pa liedagu, kamēr dārzs aizaug pelašķiem un nātrēm un kaimiņi aiz žogiem smīnīgi sačukstas. Vienīgais cilvēks, kas gribētu ar mani draudzēties, būtu vietējā bibliotekāre, lāga sieviņa, īsts sirdscilvēks, kad iedzer, tad kļūst saldsērīga un atminas jaunības ambīcijas.
Jā, vot, tur gan es nodzertos līdz zaļiem kāmīšiem. Abas ar to bibliotekāri, vai zinat!