Kurvjzieža kontemplācijas

Vakardiena bija jauka. Paleenaam turpinu mosties, klausos, kaa kjermenii atjaunojas asinsrite. Mazliet sajuutos kaa koks, kursh tuudalj saaks sulot un pumpurot. Kovaarnju bars ir paceelies no maniem zariem un trokshnjaini devies taalumaa. Nu, veel jau vinji var atgriezties. Vismaz pa kaadam. Kaadubriid. Bet tagad es staavu zinjkaariigi pumpuraina, noskatos riestojoshu balozhu paarii, kas griezhas dejaa ap mani un gaidu - ieviis ligzdinju, vai nee...
(Hmmm, izlasiiju sho paarpoetizeeto metaforu un pati nosmeejos par savu sentimentu - tieshaam, paarziedeejusi Turgenjeva jaunkundze. Bet arii taadaam ir tiesiibas apdziivot postmoderno kultuurtelpu, ja kas!) :)

Un veel - vakarvakars bija spulgs. Nevis spozhs vai mirdzoshs. Puscaurspiidiiga gaismas atstaroshanaas no logu stikla, glaazeem pie baara letes, AT brilleem, dzidrumdzidri zila kreesla, dakshinju shkjinda, regtaims un sarunas, kas ietver triis "obligaatos topikus" - ko Tu peedeejaas nedeeljas laikaa esi izlasiijusi, kaadu filmu noskatiijusies un ko domaa par RL interviju ar arhibiiskapu Pujaatu.:) Bet tad AT un Aiga konstatee, ka, ja man muguraa ir maigi rozaa bluuziite un es eedu garnelju salaatus, tad skats esot gana iedvesmojoshs, lai to izraadiitu kaa performanci. Iekaseejot naudu par biljeteem.

Maajaas ejot, noskatos Oriona jostas triis zvaigzniitees, kas raada uz dienvidiem, un apnjemos vasaraa beidzot aizbraukt uz Aizkaukaazu. Vislabaak -uz Gruziju. Pa Meedejas peedaam!