Kurvjzieža kontemplācijas

Jaukā saulainā jūlija svētdienas pēcpusdienā - gluži tādā kā šī, manu dārgo lasītāj, - kādas svarīgas Iestādes ne īpaši svarīga Amatpersona piecēlās no sava darba rakstāmgalda un iegāja tukšajā priekšnieka kabinetā. Tur viņa atvēra logu, veikla kā vāvere uzlēca uz palodzes un izkāpa ārā, nokļūdama tieši uz saules apspīdēta skārda jumta. Ar kurpes purngalu paspērusi tālāk sakaltušu vārnas mēslu un maijvaboles līķi, Amatpersona noklāja uz jumta sauļošanās paladziņu, nosvieda vakar pirktās iešļūcenes, ar vienu kustību norāva pār galvu kleitiņu un, palikusi peldkostīmā, izstiepās uz paladziņa. Ļaudamās saules stariem pašā Rīgas sirdī, viņa vienu brīdi apsvēra iespēju pasauļoties topless, taču birokrātiskais respekts pret Iestādi izrādījās stiprāks.

Ja kāds šajā situācijā būtu pelnījis nosodījumu, tad vienīgi fedrs, kurš, lieliski pārzinādams sieviešu viegli ietekmējamo dabu, raksta pavedinošus komentārus viņu žurnālos.