Lūk, cepos te, ņemos un gruzos, ka ar darbiem nevaru tikt galā, un visi no sirds riebjas. Bet tikko man apjautājas: "Vai haltūru pa vasaru negribēsi?", sajūsmā plikšķinu acis. Sasodītā naudaskāre!
Un pēc tam sēžu pati un domāju - man tak prioritāte ir laiks, ko pavadīt vienatnē, ar mīļiem cilvēkiem, ar kaķi, ar grāmatu, pie jūras...Nevis stresot dēļ kārtējām figņām. Bet zinu arī, ka sev pārmetīšu, ja kāds nopelnāms žūksnītis būs aizgājis gar degunu.