Viens no manu neveiksmju cēloņiem ir absolūtais konkurences gara trūkums. Ja man ir jāpierāda, ka es nevis vienkārši esmu Izcila un Ļoti Laba kādā jomā, bet gan jādemonstrē priekšrocības salīdzinājumā ar kādu citu, jūtos pazemota.
Laikam konstants testostereona trūkums.:(
Laikam konstants testostereona trūkums.:(
Kaa jau teicu - "relity check". Un patiesi tas ko mees pashi par sevi domaajam, bet neesam citiem paraadiijushi, biezhi neatbilst realitaatei! :) Tieshi tamdeelj vajag to krupi noriit publiski, jo publiska demonstraacija kudii labaak iebaazh maisaa oponentus nekaa tava politkorektaa apvainoshanaas un suudzeeshana tiesaa par goda un cienjas aizskaarumu! Stipro neaizskarsi!
Ooops - sorry - tas viss iisteniibaa ir refleksija uz sevi, tamdeelj es to tik labi zinu!
Es ne uz vienu neapvainojos un neko negrasos norīt. Es tikai mazliet nožēloju to, ka man nav cīnītājas gara - respektīvi to īpašību un uzvedības modeļu kopuma, kas dažiem cilvēkiem ļauj iesaistīties, turklāt sekmīgi, diskusijās, kautiņos, konkursos un tādējādi apliecināt savu varēšanu. Man pret to ir psiholoģiska barjera. Tas ir apmēram tā kā brūnas, nevis zilas acis, augums 157 cm, nevis 2 m, utt. Psihes konstitūcija tāda - jūtos slikti, ja esmu spiesta konkurēt. Tāpat kā dažiem ir bailes no augstuma vai slikta dūša no ķiplokiem.
Nu, un dzīvoju es ar to - īstenībā nemaz ne tik slikti, bet reizēm traucē.
Un ņe pri čom tur kaut kādi realiy cheki, fakviņzin kas tas ir.:(