Kurvjzieža kontemplācijas

Par vīriešu nozīmi mājsaimniecībā

Krāšņais Kurvjziedis

Par vīriešu nozīmi mājsaimniecībā

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tas notika pirmdien vakarā. Biju aizvadījusi viesus un ķērusies pie trauku mazgāšanas, kad virtuves krāna blīve, kas jau allažiņ bijusi sūds vien no blīves, ņēma un pārplīsa, atstādama mani vienu - neaizsargātu, leopardraksta trikotāžas kleitiņā tērptu, - stihijas varā. Vispirms, es, protams, mēģināju krānu tomēr kaut kā aizgriezt. Viscaur nošļākta un pārliecināta par pūliņu bezcerību, ielīdu miskastvietiņā zem izlietnes un, viegli noskrāpēdamās, sameklēju To-krānu-kas-virs-skaitītāja un ņēmos grozīt. Bezcerīgi. Izlīdu ārā, uzvilku gumijas cimdus, mēģināju vēl. Un vēl. Un vēl. Plaukstas sāpēja, pirksti noberzti līdz zilumiem, kleita slapja, plecs noskrāpēts. Devos meklēt savā midziņā plaķenes vai Vismazkautkādasknaibles. Vismazkautkādasknaibles atradās, taču nelīdzēja. Lamāju sevi par to, ka man, lūk, ir veselas divas sulu spiedes un tamboradata, bet nav plaķeņu, nepraktiskajai muļķei. Ūdens tik šļācās, jutu, ka tūlīt birs asaras.
Un tad, lūk, es - vājā, dumjā sieviete - pēc stundu ilgušas bezjēdzīgas cīņas kapitulēju rēcošā, šļācošā krāna priekšā, ņēmu telefonu un zvanīju patēvam. Tā, lūk, es zinu, ka vakars, es zinu, ka filma, bet man tek krāns un aizgriezt nav spēka, stāvu un pinkšķu slapjā virtuvē.
Pēc tam, kad viss jau laimīgi bija nosausināts, dzēru tēju un īgni prātoju - nez vīrietim, kaut vai visnepraktiskākajam - arī iespējama kāda tik nožēlojama situācija, kad saviem spēkiem nevar tikt galā? Un palīgā jāsauc māte, mīļākā, sieva, māsa vai draudzene?
  • Supervūmenēm ir mājās plaķenes un visi pārējie pričendāļi. Viņas nepinkšķ, nezvanās apkārt, bet Atrisina Problēmu.
    :)
    • Zini, man liekas, ka tieši Superīgākās no Wūmenēm prot nezaudējot savaldību uzgriezt pareizo numuriņu, neviss uzlocīt rūtaina krekla piedurknes un ļaujot ūdens strūklām tecēt pār muskuļiem, atvērt savu Vienmēr-Pa-Rokai instrumentu somu.
      Nu mani vīrieši būtu ļoti vīlušies, ja es viņiem pastāstītu, ka pati kaut vai ar aizdambējumiem izlietnē galā tiku..
      • Manējie gan nebūtu.:)
        Nē, godīgi sakot, es sievišķību nebūt neidentificēju ar nevarību. Un tā ir mana dziļākā pārliecība, ka izvantūzēt izlietni, ieskrūvēt spuldzīti vai iesist naglu nav nedz sarežģītāk, nedz vīrišķīgāk kā pagatavot grieķu salātus vai uzvārīt krēmzupu.
        • nē, spuldzīti es arī varu ieskrūvēt.. un iesist naglu arī varu. bet principiāli to nedaru, ja kāds vīrišķis ir izstieptas rokas attālumā. nezinu.. tāpat, kā neļauju mazgāt traukus vīrišķim, ja esmu turpat un rokas brīvas.. man kaut kā jau no bērnības, darbi ir sadalīti - vīriešu un sieviešu un man tas gaužām apmierina.
          • Ai, nu man atkal liekas, ka mūsdienās, kad pilsētnieka mājsaimniecībā praktiski vairs nav tādu darbu, kas prasītu tikai vīrietim piemītošu fizisko spēku, ir muļķīgi principa pēc stingri pieturēties pie noteiktiem darbu sadalījumiem.
            Vienai manai ekskolēģei bija vīrs, kurš drīzāk nosprāgtu badā, nekā pats sev uzceptu kartupeļus. Jo viņam, redz, esot sieva!
            Es ar tādu idiotu ne dienu nedzīvotu kopā.
            Līdz ar to - spuldzīte, nagla, krāns - nekas no tā neprasa ne trenētu bicepsu, ne sēklinieku klātbūtni ķermenī. Kāpēc gan lai es neapgūtu dažas veiklās roku kustības, kas ļauj ar to tikt galā?:)
            • Zini, man aug dēls un man galīgi nav vienalga vai viņš ir vīrietis vai nav. Un vīrietis manā uztverē ir cilvēks, kas tomēr māk un var un par pašsaprotamu uzskata, ka ir tādi mājas darbi, kas tieši viņam ir jādara, neskatoties uz to, ka arī es to teorētiski protu. Es laikam negribu tik ļoti novilkt vienlīdzības zīmi starp sievieti un vīrieti, lai cik viņi varoši vai nevaroši nebūtu.. :))
              • Nu, labi - ir lietas, ko vīrietis VAR labāk. Piemēram, smagumu celšanai un nešanai vairākuma vīriešu ķermeņi ir labāk piemēroti. Tāpat garo distanču skriešanai. Bet viss pārējais ir tikai mākslīga konstrukcija un vienošanās.
                Es tiešām neredzu atšķirību starp to niecīgo fizisko piepūli, kas rodas, iesviežot miskastmaisīņu mašīnā/konteinerā vai nomazgājot divus šķīvjus. Un es nesaredzu skrūvgrieža pievilkšanā vairāk specifiskas vīrišķības kā valdziņu uzmešanā uz adatas.
                Lielākā daļa manu vīriešu (neliels viencipara skaitlis gan) ir bijuši labāki kulināri par mani. Un es ne mirkli neesmu jutusies neiekārota vai neuzskatīta par sievieti.
                • Es nekad neesmu teikusi, ka vīriešu darbiem ir jābūt fiziski smagākiem, nekā sieviešu. Taču man patīk tradīcijas. Un man patīk, ja mājās ir vīrietis. Nu ne jau tik strikti, lai es kristu panikā, ja neviens nav mājās un pultij baterijas jānomaina, bet jā, man patīk zināt to sadalijumu un tās lietas, kas tiek darītas pašsaprotami. Mans tēvs piemēram gatavo garšīgāko plovu un saļanku pasaulē. Un mana mamma mierīgi var ienest malku. Bet saglabājot to sievišķo un vīrišķo darbu sadalijumu. Man personīgi tas liek justies sievišķīgākai. Un man nav nekādi iebildumi, ka mans dēls par hokeju un futbolu zin simts reizes vairāk, nekā es. Un ka viņš ar sencīti rokas pa motoriem un labāk atšķir tās automašīnu markas. Tā ir vīriešu daba un to nevajag ārdīt.
                  • Tā nav daba, tas ir tikai pieņēmums.
                    Es nesaku, ka to vajag ārdīt, ja kādam baigi patīk. Bet pilnībā akceptēju, ka ir vīrieši, kam tikpat ļoti nepatīk labot krānus vai mazgāt traukus kā man.:)
                    • Es pieļautu, ka vīrietis nav vīrietis, tikai tad, ja viņš būtu tik bagāts, ka varētu noalgot vīrieti savā vietā.. :)
Powered by Sviesta Ciba