Kurvjzieža kontemplācijas

Par vīriešu nozīmi mājsaimniecībā

krii

2.5.07 19:57

Tas notika pirmdien vakarā. Biju aizvadījusi viesus un ķērusies pie trauku mazgāšanas, kad virtuves krāna blīve, kas jau allažiņ bijusi sūds vien no blīves, ņēma un pārplīsa, atstādama mani vienu - neaizsargātu, leopardraksta trikotāžas kleitiņā tērptu, - stihijas varā. Vispirms, es, protams, mēģināju krānu tomēr kaut kā aizgriezt. Viscaur nošļākta un pārliecināta par pūliņu bezcerību, ielīdu miskastvietiņā zem izlietnes un, viegli noskrāpēdamās, sameklēju To-krānu-kas-virs-skaitītāja un ņēmos grozīt. Bezcerīgi. Izlīdu ārā, uzvilku gumijas cimdus, mēģināju vēl. Un vēl. Un vēl. Plaukstas sāpēja, pirksti noberzti līdz zilumiem, kleita slapja, plecs noskrāpēts. Devos meklēt savā midziņā plaķenes vai Vismazkautkādasknaibles. Vismazkautkādasknaibles atradās, taču nelīdzēja. Lamāju sevi par to, ka man, lūk, ir veselas divas sulu spiedes un tamboradata, bet nav plaķeņu, nepraktiskajai muļķei. Ūdens tik šļācās, jutu, ka tūlīt birs asaras.
Un tad, lūk, es - vājā, dumjā sieviete - pēc stundu ilgušas bezjēdzīgas cīņas kapitulēju rēcošā, šļācošā krāna priekšā, ņēmu telefonu un zvanīju patēvam. Tā, lūk, es zinu, ka vakars, es zinu, ka filma, bet man tek krāns un aizgriezt nav spēka, stāvu un pinkšķu slapjā virtuvē.
Pēc tam, kad viss jau laimīgi bija nosausināts, dzēru tēju un īgni prātoju - nez vīrietim, kaut vai visnepraktiskākajam - arī iespējama kāda tik nožēlojama situācija, kad saviem spēkiem nevar tikt galā? Un palīgā jāsauc māte, mīļākā, sieva, māsa vai draudzene?

• 32 raksta
• ir doma

• krii

  2.5.07 22:12

  

  Nu, labi - ir lietas, ko vīrietis VAR labāk. Piemēram, smagumu celšanai un nešanai vairākuma vīriešu ķermeņi ir labāk piemēroti. Tāpat garo distanču skriešanai. Bet viss pārējais ir tikai mākslīga konstrukcija un vienošanās.
  Es tiešām neredzu atšķirību starp to niecīgo fizisko piepūli, kas rodas, iesviežot miskastmaisīņu mašīnā/konteinerā vai nomazgājot divus šķīvjus. Un es nesaredzu skrūvgrieža pievilkšanā vairāk specifiskas vīrišķības kā valdziņu uzmešanā uz adatas.
  Lielākā daļa manu vīriešu (neliels viencipara skaitlis gan) ir bijuši labāki kulināri par mani. Un es ne mirkli neesmu jutusies neiekārota vai neuzskatīta par sievieti.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • esinja

    3.5.07 10:21

    Es nekad neesmu teikusi, ka vīriešu darbiem ir jābūt fiziski smagākiem, nekā sieviešu. Taču man patīk tradīcijas. Un man patīk, ja mājās ir vīrietis. Nu ne jau tik strikti, lai es kristu panikā, ja neviens nav mājās un pultij baterijas jānomaina, bet jā, man patīk zināt to sadalijumu un tās lietas, kas tiek darītas pašsaprotami. Mans tēvs piemēram gatavo garšīgāko plovu un saļanku pasaulē. Un mana mamma mierīgi var ienest malku. Bet saglabājot to sievišķo un vīrišķo darbu sadalijumu. Man personīgi tas liek justies sievišķīgākai. Un man nav nekādi iebildumi, ka mans dēls par hokeju un futbolu zin simts reizes vairāk, nekā es. Un ka viņš ar sencīti rokas pa motoriem un labāk atšķir tās automašīnu markas. Tā ir vīriešu daba un to nevajag ārdīt.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      3.5.07 10:50

      

      Tā nav daba, tas ir tikai pieņēmums.
      Es nesaku, ka to vajag ārdīt, ja kādam baigi patīk. Bet pilnībā akceptēju, ka ir vīrieši, kam tikpat ļoti nepatīk labot krānus vai mazgāt traukus kā man.:)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • esinja

        3.5.07 11:23

        Es pieļautu, ka vīrietis nav vīrietis, tikai tad, ja viņš būtu tik bagāts, ka varētu noalgot vīrieti savā vietā.. :)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais