Ja jau tā padomā ar prātu, nevis ar ko nu tur vēl es vispar mēdzu padomāt, tad šobrīd, neskatoties uz draņķīgo laiku, apnikušo darbu, 5-7 liekajiem dzīvsvara kilogramiem, neiekārtoto mitekli un nenopirkto datoru, neatrasto dzīves jēgu un neīstenotajām ambīcijām, esmu vistuvāk apmierinātībai nekā jebkad mūžā. Galu galā - tik jauna, skaista, gudra un laimīga vienlaikus es nekad vēl neesmu bijusi.
nē, tiešām, tās ir ļoti svarīgas lietas, varētu pat teikt, ka tieši tas, ko es vēlos sasniegt tuvāko 2u gadu laikā, bat baidos, ka iekšējās brīvības deficīts, būs mani stipri novirzījis no mērķa līdz tam brīdim.
Bet tie nav gluži panākumi. Ir lietas, pēc kurāmesmu ilgu tiekusies un kuras tad vienubrīd pie manis atnākušas - dzīvesvieta, mazliet augstāki ienākumi...