Manā izpratnē - ir pārliecība, ka rītdien arī būs, kur dzīvot, ko ēst un ar ko mīlēties :) Tb, visādus forsmažorus jau mēs nevaram paredzēt, bet vismaz pašas neizdarības dēļ negadīsies tā, ka nav par ko maizi nopirkt vai pa durvīm reizē ieveļas divi bikšaiņi, kuri abi pretendē uz vienīgā un īstā vīrieša lomu :)
Runa ir par kontrolētu dinamiku nevis tādu, ka Tu vispār nezini, ko rītdiena nesīs, un vai tas būs kaut kas labs. Tipa - ja maini darbu, tad uz labāku, nevis pēkšņi strādā Rimi par apkopēju :)
Paredzamības izraisīta apātija man šķiet vēl briesmīgāka par neziņas trauksmi. Piemēram, šobrīd man nav ne jausmas, kur un par ko es strādāšu pēc pusgada. Visticamāk kaut kur citur. Varbūt "Drogās" par kasieri.:) Un tas man nerada trauksmi. Taču autoritatīvs pareģojums, ka es sagaidīšu pensiju te, kur tagad esmu, mani iedzītu izmisumā.
Nu nez, man ir pavisam citādi. Tāpēc jau katram tā "nokārtotība" citādi izpaužas. Nokārtota dzīve - tas varētu būt tad, kad nav jāuztraucas par nākotni, jo zini, ka visās situācijās spēsi pastāvēt un tās atrisināt - varbūt tā?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nokārtota dzīve - tas varētu būt tad, kad nav jāuztraucas par nākotni, jo zini, ka visās situācijās spēsi pastāvēt un tās atrisināt - varbūt tā?