Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Jāpiezīmē, ka pēdējo reizi šādas svara problēmas man bija stulbajos astoņpadsmit, un tad es biju tikpat pinkšķīga un aizkaitināma kā tagad. Kaut kā iet rokrokā tās nejēdzības, tā nu viš ir, un skaistums, tāpat kā nesmukums nāk ārā no iekšām, lai kā mēs par to nevīpsnātu.
Galu galā - pirms pieciem gadiem nedz tie babuļi, kas man laipnīgi precēties novēl, nedz arī tā stulbā govs, kas medaini apjautājās: "Ak tad doktora grāda tev nav? Nu, bet vismaz maģistrantūra taču pabeigta?" mani nesatrauktu vairāk par sūdumušām. Bet tagad - lapsenes, lapsenes...
  • Ņaņņaņaņaņa!;p

    redz, Lielā Stulbā Pļecka vispirms izaug mentālajā ķermenī un tikai pēc tam palēnām pārņem intelektu un miesu.

    Es, protams, ceru, ka paskraidīšana pa Sicīlijas ārēm ar telti uz pleciem un viedas sarunas pie ugunskura ar Snorki un Solvitu, mani kaut drusku rehabilitēs. Bet citādi, jā - precību sludinājums un "Turība"...
Powered by Sviesta Ciba