Kurvjzieža kontemplācijas

krii

10.4.07 16:11

Un vēl - esmu sapratusi, ka man vajag daudz brīvas telpas sev pašai. Vienai. Pat ar visneprātīgāk mīlēto vīrieti dalāmas tikai mīlēšanās laikā + īsi pirms un pēc. Nu, kaķi vēl var ielaist, lai pamurrā stūrī, bet netrinas gar kājām un neprasa ēst.
Tas ir egocentrisms. Ne vienmēr pāriet dzīves laikā.

• 7 raksta
• ir doma

• puce

  10.4.07 17:59

  

  kad cilvēks, kurš ir blakus, ir Īstais (nu, v smisļe, viens no daudzajiem, ar kuriem ir vērts un iespējams sadzīvot), tad šis jautājums atbirst pats no sevis. jo nepieciešamība pēc noslēgtības, vientulības un telpas brīvības ir iekšējs, nevis ārējs process. tie, kuriem tas Patiesi Vajadzīgs, lieliski prot būt vieni arī pūlī.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    11.4.07 09:57

    

    pūlī - jā! Pūlī arī man tas sanāk. Tas nesanāk tieši ar cilvēkiem, kurus es mīlu, jo viņi aizņem manu iekšējo telpu, nevis telpu man apkārt. (Uzskatīšu par idiotu katru, kurš te atlļausies divdomīgus jociņus)
    Nē, es nesūdzos, pasargdies, es esmu laimīga, ka man ir tādi cilvēki, pēc kuru klātbūtnes es tiecos un ilgojos. Bet spēja pēc viņiem ilgoties man ir svarīgāka apgriezti proporcionāli sarūkošajai viņu fiziskās klātbūtnes devai.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais