Kurvjzieža kontemplācijas

Šorīt atkal skrēju. Paklausīdama prātīgus cilvēkus, biju uzvilkusi tēkreklam pa virsu arī jaciņu, tāpēc varēju atļauties divreiz lēnāku tempu kā vakar, līdz ar ko pasākums bija divtik mazāk pretīgs. Tomēr Emīlija arī šorīt, mani sagaidījusi, izvalbīja acis un pazuda zem gultas. Nez, viņai bail, ka es gribēšu arī viņu iesaistīt? Vai arī aizdomas, ka mūsu ligzdiņai kāds uzbrūk?