Trešais mēnesis īsti vienatnīgas dzīves. Ne vecāku, ne radu, ne vīrieša, ne komunālo kaimiņu. Tik vien kā kaķis - ideālais kopdzīves partneris, kam vajag tik maz komunikācijas, kas neaizņem vannas istabu, neuzdod stulbus jautājumus un neklausās mūziku. Sasodīts, cik gadu laikā šāda haļava mēdz apnikt?
Šobrīd man tiešām liekas paradīze. Bet es zinu, ka vairumam cilvēku apnīk - pēc dažiem mēnešiem, pēc dažiem gadiem... Tāpēc mēģinu apzināt citu pieredzi.
man vispār ir nepieciešama liela vienatnes porcija - lielāka kā vairumam ļaužu. Arī ceļot, kā pagājušovasar atklāju, man vislabāk patīk vienai.
Bet ej nu sazini - varbūt pēc pusgada vai gada es izmisumā mēģināšu pie sevis iemitināt kādu pusduci somāliešu bēgļu.
pēc pusgada