Kurvjzieža kontemplācijas

Dzīvošana vienatnē tomēr ir sasodīti neekonomiska. Veikalā nav iespējams, vai arī ir ļoti grūti nopirkt tik nelielus produktu daudzumus, lai viena neliela izmēra sieviete ar izlepušu kaķi to spētu apēst līdz realizācijas termiņa beigām. Vēl nav gadījies neizsviest puspaciņu nopirkta krējuma vai pusklaipu maizes. Nē, nu maize un citi miltu izstrādājumi man vispār ir no gastronomiskā viedokļa gandrīz tikpat vienaldzīgi kā vara stieples vai plastmasa, taču reizēm uzrodas vēlme kādu laša gabaliņu vai avokado notiesāt, un tad to baudu ar maizes palīdzību var ilgumā pastiept. Bet tā atlikusī visa aiziet baložiem, stulbajiem putniem, kas no rīta minūtes desmit jāpielabina, kamēr trolejbusi viens pēc otra aiziet, bet garāmgājēji uz mani kā absolūtu dīvaini noskatās.
Ar pienu un sviestu tā pati nelaime - tur vismaz kaķis gatavs drusku palīdzēt.
Kā citi vienpatņi šo problēmu risina?