Uzmetu lūpu un pažēlojos priekšniekam, ka Lielā priekšnieka palīdze atļāvusies ar mani runāt tā-ādā tonī! Viņš apsolīja "to tā neatstāt". Un tagad es sēžu un jūtos kā maza, kaprīza, ņerkšķīga draņķe.
- zumEs arī mācos uzmest lūpu, vēl jau neizdodas, bet gan jau...
- krii:)