Vispār, ja tā apdomā, tie garie melnie ziemas mēneši man visu mūžu bijuši ļoti depresīvi un smagi. Pat bērnībā šajā laikā gribējās tikai gulēt gultā un raudāt. Līdz atklāju, ka man hroniski ir mazliet iekaisis kakls, un, ja "uzsit temperatūru", daktere raksta zīmi vismaz uz divām nedēļām - divām svētlaimīgām nedēļām, ko drīkst pavadīt mājās, gultā, lasot grāmatas, zīmējot mazus cilvēciņus un izdomājot viņu dzīvesstāstus.
Hmmm...
Varbūt aiziet pie daktera un pateikt, ka man sāp kakls?
Hmmm...
Varbūt aiziet pie daktera un pateikt, ka man sāp kakls?
Bērnībā slimot bija forši! Bet tagad... Kad man ar visu t° tapat bija jaceļas un Junioram ēst jataisa...;///
Tā kā vēl neesmu noķērusi Emīliju, man pat nebūtu nevienam jādod ēst!