Ja nebūtu paklupusi pār nepadarītu darbu, es tagad rakstītu Lombardijas atmiņas, liriskas un jautras. Taču ir tas sasodītais darbs, kurš pa brīvdienām ir samilzis kā zilsarkans furunkuls no mazas, nevainīgas pumpiņas, un es tagad nevaru rakstīt nekādas atmiņas. Nevaru arī pastrādāt, varu tikai dzert kafiju un klusi šķendēties.
(Man joprojām liekas, ka viss vēl var būt labi.)