Vakar, laizot bērnības traumu atstātās rētas, dzirdēju frāzi: "Vecāku uzdevums bija dot mums dzīvību. Viss pārējais ir bonuss." Sasodīti eksaltēti, bet patiesi.
Nuja, nuja. mūsdienu rietumniekam norma ir uzskatīt vecāku rūpes par svētu pienākumu, līdz atvase sasniedz pilngadību. Bet tā nav sugai raksturīga iezīme.:)
30.10.0616:11
nezinu, krii, man liekas, ka nevajag tik traki vicināties ar tiem smagajiem vārdiem kā svēti, glorificēt un tamlīdzīgi. Tu taču nevari apstrīdēt, ka mēnesi veca bērna un kaķēna tādā pašā vecumā eksistence ir atkarīga no stipri atšķirīgiem apstākļiem. Turklāt, ja mēs gribam norādīt uz rietumu kultūras trūkumiem, tad derētu piebilst, ka rūpes par bērnu nenozīmē spēļu lācīti vai zoloģisko dārzu. Arī ne rietumu kultūrās par būtisku pienākumu tiek uzskatīta iniciācija.
Bet mazuļa/jaunuļa aprūpe līdz iniciācijai un iniciācija nebūt ne vienmēr ir vecāku, ļoti bieži tā ir kopienas kolektīvā atbildība. Un man nav nekāda īgnuma pret Rietumu kultūru, kurā esmu ļoti labi adaptējusies un tās aizspriedumiem/pirmsspriedumiem savu domāšanu pielāgojusi. Man tikai reizēm gibas ieraudzīt lietu citas šķautnes.
30.10.0621:05
jau kādu komentārus atpakaļ, sapratu, ka lūkojos nepareizā virzienā, proti, neesmu izpratusi Tavu domu. Tu runā par bioloģisko vecāku neobligāto lomu cilvēkbērna izaugsmē. Protams, jāpiekrīt. Tikai man, ar to ciešo saikni, kāda ir ar manu ģimeni, ir grūti iedomāties, ka pasaules atklājēji nav vecāki. my mistake
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bet tā nav sugai raksturīga iezīme.:)
Un man nav nekāda īgnuma pret Rietumu kultūru, kurā esmu ļoti labi adaptējusies un tās aizspriedumiem/pirmsspriedumiem savu domāšanu pielāgojusi. Man tikai reizēm gibas ieraudzīt lietu citas šķautnes.