Nez kādēļ, es allaž attiecinu personiski uz sevi teju ne visus vispārīgos izteikumus par sievietēm. It kā jau es zinu, ka mūsu ir sasodīti daudz un ļoti, ļoti atšķirīgas, un ka sieviešu, ar kurām man nav nekā kopīga emociju izpausmēs un domāšanas veidā, visticamāk, ir daudz vairāk nekā to, ar kurām šādas līdzības ir saskatāmas. Un ka noteikti ir ļoti daudz vīriešu, ar kuriem man ir vairāk līdzību itin visā, izņemot krūšu un iegurņa anatomiju. Bet kaut kāda stulba, nevienai nevaadzīga solidaritāte mani ik pa laikam sagrābj un iesauc bezjēdzīgā cīņā.
Cilvēki bieži vien aizmirst, ka citi nav ekstrasensi.
Principā, problēma jau nav apkārtējos, bet Tavā uztverē uz to, kas notiek apkārt. Ne?
Bet runa jau nebija par to, bet gan: sievietes sniegts atbalsts un solidaritāte citai sievietei nav "lieka un nevienam nevajadzīga", jo ir tikai normāli vēlēties dzirdēt sev adresētus labus vārdus, saņemt atbalstu. Un ja vīrieši uzskata, ka nekas vairak par "nu baigie pupi" nav jāsaka...