par Skrūvi Tev ir ļoti daudz taisnības, es pati par to esmu bieži domājusi - ne tikai savu, bet arī citu cilvēku dzīves apcerot - un šermuļojusies un pinkšķējusi, ij visādi citādi gruzījusies.
Bet, ja par TO - vienmēr, kad esmu to mēģinājusi darīt kaut cik publiski, esmu aplauzusies un dabūjusi pa zobiem, un mani draugi ir lasījuši mani pa gabaliņam kopā, jo šī ir joma, kurā es visu hiperjūtīgi uztveru. Tāpēc man vienkārši ir bail.
Redz, varbūt ir jāsaprot sākumā, kas Tu par ļaudi - tas, kam tīk pasauli darīt skaistāku, labāku vai interesantāku. Šeit ir pārāk maz vietas, lai paskaidrotu, kur varētu būt atšķirības (neskatoties uz pārklāšanos). Es zinu, kurš no tiem visiem esmu es, un šobrīd mērķi nepiepildu absolūti, pradažnaja škura, vienvārdsakot:/ Jā, es Tevi ļoti labi saprotu... Kad notiek aplauziens lietā, kur tu visvairāk vari būt tu, tas ir vairāk kā šausmīgi:/ Un visnetaisnīgākais šķiet tas, ka tev taču "dano", bet kā jau bieži treknāko šķēli paķer vienkārši bezkaunīgākie...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bet, ja par TO - vienmēr, kad esmu to mēģinājusi darīt kaut cik publiski, esmu aplauzusies un dabūjusi pa zobiem, un mani draugi ir lasījuši mani pa gabaliņam kopā, jo šī ir joma, kurā es visu hiperjūtīgi uztveru. Tāpēc man vienkārši ir bail.
Jā, es Tevi ļoti labi saprotu... Kad notiek aplauziens lietā, kur tu visvairāk vari būt tu, tas ir vairāk kā šausmīgi:/ Un visnetaisnīgākais šķiet tas, ka tev taču "dano", bet kā jau bieži treknāko šķēli paķer vienkārši bezkaunīgākie...