Nu tātad - vajag ievēlēt, bet neaizmirst. Jo savādāk kā pēc analoģijas - eju pa ielu, apēdu konfekti, bet papīrīti - zemē. Gala beigās, es taču maksāju nodokļus, vot, tad VIŅI arī lai savāc.
Bet vai tu atceries? Atceries un piedod. Un tā reizi no reizes. Viens - tas būtu atsevišķs gadījums, kas ne par ko neliecina, kamēr pastāvīga atkārtošanās ļauj izdarīt secinājumus un prognozēt kas būs tālāk. T.b. ka nekas pats no sevis savādāk nekļūs.
Tieši tā, pats no sevis nenotiks nekas. Pilsoniskas sabiedrības attīstībai Latvijā traucē abas puses - gan kūtrais pilsonis, kurš cer, ka visu nokārtos VIŅI, un, protams, Sistēma, kas nav paredzējusi mehānismus organizētiem pilsoniskās sabiedrības veidiem, no vienas puses, paniski baidīdamās, no otras - zaudēdama kaudzi ieguvumu. Pagaidām Sistēma nav pārliecināma (esmu personīgi un vairākkārtēji pārliecinājusies:), bet, tā kā esam ES, agrāk vai vēlāk tas tomēr notiks.
Tie visi ir tukši vārdi kāds humanitāras discicplīnas kursadarbam, bet absolūti nepamato, kas kļūs labāk, ja pilsonis Bērziņš vai Kalniņš vēlreiz ievilks ķeksīti, un līdz ar to nemotivē.
Viens - tas būtu atsevišķs gadījums, kas ne par ko neliecina, kamēr pastāvīga atkārtošanās ļauj izdarīt secinājumus un prognozēt kas būs tālāk. T.b. ka nekas pats no sevis savādāk nekļūs.