Jā, ir tāds pieņēmums, un ar šo īpaši aktīvi operē ezotēriķi, ja kas:) Bet nu jā, jā, sevi vienmēr jāpieskata, jo šķīsts vai pilnīgs nudien nav neviens:) "Bābu domāšanu" nespēju uztvert, jo jūtos diezgan bezpalīdzīga, kad sarunbiedram/ei pazūd kontakts ar realitāti, bet parādās sindroms - uzdevu tev jautājumu, pats/i atbildēju un tagad tev emocionāli paskaidrošu, kāpēc šī atbilde nebija pareiza. Vienlaikus nevaru teikt, ka tā nu ir ar visām sievietēm, nebūt ne. Tie drīzāk ir tādi izņēmumi.
Par tā saucamo ezotēriku neko daudz nezinu.:) Bet šī doma nav nedz mana, nedz arī diez ik svaiga, un ņemta tā ir no psiholoģijas mācību grāmatām. Tas, ka tev nepatīk "bābu domāšana" varētu nozīmēt, ka baidies pati būt vai citu acīs izskatīties vulgāra un iracionāla, turklāt uzskati, ka piederība sieviešu dzimumam šo risku pastiprina. Mazu bērnu iracionalitāte taču Tevi nekaitina, vai ne?:)
Es nesaku, ka doma ir svaiga, vnk ezotēriķi (labi, ne tikai vņi) ar to atvaira jebkādu nepatiku, kuru ļautiņš grib paust skaļi, tā sakot, ja tev kas nepatīk, neizrunājies un paturi dusmu sevī, pārskatot savas iespējamās kaites. Par pasīvi agresīvo uzvedību jau rakstīju agrāk, varbūt lasīji. Kāpēc te vulgaritāte pieminēta, neuztvēru, kaut gan jā, vulgārai izskatīties man patīkami nebūtu, jo dabisku kāri uz taml. rīcību nejūtu. Ja tā uzvestos, kaut kas nudie būtu nogājis greizi. Iracionāla esmu šākātā, tikai te jau runa ir par ko citu. Bailes, ja tās vispār var saukt par bailēm, drīzāk ir no tā, ka man svešiem paņēmieniem tieku pēkšņi izslēgta no sarunas, jo otrs runātājs runā valodā, kuru nesaprotu.
Laikam drusku neprecīzi izteicos. Es gribēju teikt, ka Tev - no šīs teorijas viedokļa - ir kāds vēlamais priekšstats par sevi, kas izslēdz (un tas ir tikai dabiski!) to, ko Tu sauc par bābiskumu. Tas, ka Tevi kaitina šāda apkārtējo uzvedība, varētu nozīmēt to, ka Tu baidies pati tā uzvesties. Vai arī baidies no sava vājuma, kas šādās situācijās parādās.
Neprecīzi izteicos arī es, jo tas, ko saucu par bābu uzvedību - pilnīgi neprognozējama pārslēgšanās no loģiska domu gājiena uz destruktīvu emocionalitāti brīžos, kad tas vismazāk gaidīts/vajadzīgs. Un - ne visām sievietēm, pasvītroju, tas piemīt, man pašai ir pāris burvīgas senas draudzenes, ar kurām ļoti labi spējam sazināties un gan sāls pudu kopā pie vajadzības apēst, gan dalīties priekā. Vienkārši šis novērotais sindroms mani dara uzmanīgu pret tām, kuras vēl tik ilgi/labi nepazīstu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Re: imo,
"Bābu domāšanu" nespēju uztvert, jo jūtos diezgan bezpalīdzīga, kad sarunbiedram/ei pazūd kontakts ar realitāti, bet parādās sindroms - uzdevu tev jautājumu, pats/i atbildēju un tagad tev emocionāli paskaidrošu, kāpēc šī atbilde nebija pareiza. Vienlaikus nevaru teikt, ka tā nu ir ar visām sievietēm, nebūt ne. Tie drīzāk ir tādi izņēmumi.
Re: imo,
Tas, ka tev nepatīk "bābu domāšana" varētu nozīmēt, ka baidies pati būt vai citu acīs izskatīties vulgāra un iracionāla, turklāt uzskati, ka piederība sieviešu dzimumam šo risku pastiprina. Mazu bērnu iracionalitāte taču Tevi nekaitina, vai ne?:)
Re: imo,
Kāpēc te vulgaritāte pieminēta, neuztvēru, kaut gan jā, vulgārai izskatīties man patīkami nebūtu, jo dabisku kāri uz taml. rīcību nejūtu. Ja tā uzvestos, kaut kas nudie būtu nogājis greizi. Iracionāla esmu šākātā, tikai te jau runa ir par ko citu. Bailes, ja tās vispār var saukt par bailēm, drīzāk ir no tā, ka man svešiem paņēmieniem tieku pēkšņi izslēgta no sarunas, jo otrs runātājs runā valodā, kuru nesaprotu.
Re: imo,
Es gribēju teikt, ka Tev - no šīs teorijas viedokļa - ir kāds vēlamais priekšstats par sevi, kas izslēdz (un tas ir tikai dabiski!) to, ko Tu sauc par bābiskumu. Tas, ka Tevi kaitina šāda apkārtējo uzvedība, varētu nozīmēt to, ka Tu baidies pati tā uzvesties. Vai arī baidies no sava vājuma, kas šādās situācijās parādās.
Re: imo,