Lielā pasaules Māte, lūdzu, lūdzu, nosper mani ar zibeņiem un aproc zemē tajā liktenīgajā dienā, kad būšu kļuvusi par žultainu mērglieni un klejošu pa Cibu, tīksmīgi gvelzdama ļaunas neasprātīgas riebeklības, lai bojātu garastāvokli visiem, kas gadās pretim!
- kriiTikšu vaļā no puvekļa sajūtas mutē un tad jau aizmirsīsies. Bet vispār - gribas arī pa ģīmi iekraut! Ja aizmirstu, ka esmu lēdija.:)
- kuminjshNu ja - lēdija sit ar vārdiem...:)