Kurvjzieža kontemplācijas

Katrreiz, kad tiek pieminēta uz baudu orientētā vai baudītāju sabiedrība, liela daļa ļaužu samulst un sakautrējas un tiecas taisnoties, ka tā jau gluži neesot. Tajā pat laikā man nav nācies saskarties ne ar vienu kaut cik vērā ņemamu argumentu, kādēļ baudas atrašanās vērtību skalas virsotnē būtu nosodāma vai atzīstama par riskantu. Bez šaubām ir bezgala banāli uzskatīt, ka baudu nicinājuma pamatā ir tikai to noliedzēju personiskais diskomforts, kas radies, šīs pašas peltās baudas upurējot kādām citām - itin kā cildenākām - vērtībām un nespējot samierināties ar pārāk augsto cenu. Lai vai kā - es teorētiski neizslēdzu iespēju sastapt kāda rāma miera piesātinātu askētu. Tomēr līdz šim man daudz biežāk patrāpījušies nīgri neirotiski nūģi, kas sprediķo Savonnarolas cienīgā patosā, neatkarīgi no tā, cik kilogramus grāmatu viņiem gadījies izlasīt. Jā, un pat erudītākie no viņiem man allaž izraisījuši tik vien kā skumju nopūtu un domu, ka līksms, žūpīgs un maucīgs analfabēts man izraisītu mazliet vairāk cieņas, sakiet, ko gribat