Sestdien, kad, nozvilnējusi piecas stundas pie jūras, sāku justies mazliet izslāpusi, nolēmu izdzert kausu alus. Izstāvēju rindu vasaras kafejnīciņā, saņēmu puslitrīgo kausiņu tērvetnieka, atgāzu galvu un trijos klunkšķos to izdzēru. Diena no tiesas bija silta. Jā, un tad es pamanīju šausmās sastingušu meitēnu - izskatījās pēc viena no hiperveselīgajiem pundurtrušiem, kas dienā noskrumšķina pusotru salātlapu, aizdzerot ar negāzētu "avota" ūdeni, apmeklē visādus šeipingus & pilates, un noreibst, ja kāds viņai uzelpo pēc svaigi dzerta kefīra. Man piekaltajā skatienā nepārprotami sajaucās pārsteigums un nosodījums. Aplaizījusi no lūpām putas, parādīju viņai mēli. Demonstratīvi atraugāties traucēja apziņa, ka es tomēr esmu lēdija.
- kriia kas ir tā specifiskā miesasbūve, kas neļauj dzert alu? Mani jau nu arī par raženi noaugušu meiču tikai Ķīnā vai Filipīnās varētu nodēvēt.;)
- kuminjshPareizi teikts!:)
- habibtiKo Tu vari zināt, varbūt viņai kāda slimība? Varbūt viņa sver mazāk par 50 kg un tāpēc kauss alus iedarbojas uz viņu tieši tāpat kā lielāks daudzums alus uz Tevi. :)
- kriiGodīgi sakot, mani pilnigi neinteresē, kāpēc citi cilvēki dzer vai nedzer alu, paniņas, kāpostu sulu vai siļķu sālījumu. Arī tas, kāpēc daži no viņiem sokēti blenž uz cilvēkiem, kuri dzer alu, paniņas, kāpostu sulu vai siļķu sālījumu, mani neinteresē. Tikai mazliet uzjautrina epizodēs, kurās pašai gadās piedalīties.