Kurvjzieža kontemplācijas

Un vēl - par to pašu

krii

4.7.06 12:24

Siltums mazina bailes. Ja es iedomājos nāvi saulainā tuksnesī - vienalga, no slāpēm, bada, skorpiona dzēliena - man nav bail. Labi, protams, sāpes, krampji, svelmes pastiprināts nelabums... Un tomēr nav bail. Taču no slīkšanas aukstā akacī vai nosalšanas kupenā, kaut vai no tiem pašiem krampjiem un sāpēm savā gultā, rudenīgi aukstā istabā, man ir bail. Ļoti, ļoti.

• 3 raksta
• ir doma

• vacatio

  4.7.06 12:33

  

  man viss - pretēji.

  • Atbildēt

• drako

  4.7.06 12:48

  

  Tapēc, ka karstumā galva reibst un zamaņa zūd jau pati par sevi.
  
  Lai gan tanī pašā laikā šaubos, vai tu vēlētos nomirt no slāpēm dzīva cepinoties uz lēnas liesmas.
  
  Bet vispār jā - cilvēks dzīvei tuksnesī laikam ir vairāk pielāgots nekā arktikai. Tuksnesī beduīni ganās regulāri, ko nevarētu teikt par kādu humanoīdu dzīvības pazīmi uz antarktīdas.

  • Atbildēt

• kreiza

  4.7.06 12:53

  

  Aukstums uzdzen drebuļus un asociējas ar drebuļiem jau pats par sevi, drebuļi asociējas ar bailēm... Laikam tāpēc :)

  • Atbildēt