Kurvjzieža kontemplācijas

krii

25.1.06 11:57

Leduspuķaina rūts un ziedoša alpu vijolīte. Banāli līdz šķebīgumam, bet man patīk. Raisa tādu saldsērīgu noskaņu kā Andersena pasakās. Laikam tāpēc, ka atgādina bērnību - vecmāmuļai vienmēr uz palodzes bija alpu vijolīšu podiņš, janvāra beigās tās ziedēja, arī uz manu vārdadienu, viešot gan tīkamo "ir-svētki-būs-dāvanas" sajūtu, gan arī priecīgo atskārsmi, ka ziema jau pāri pusei.

• 5 raksta
• ir doma

• omaars

  25.1.06 12:15

  

  aciimredzot ljaudis kaunaas sevi paraadiit taadus kaadi vinji iraid

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    25.1.06 12:24

    

    Nu, bet cik tad var dvest: "Ah, sarkans saulriets, tas ir tik skaisti!"?
    Visi tāpat ir pamanījuši. Lūk, darot tā, kā es - iepriekš pasakot, "es jau zinu, ka tas ir banāli, liecina par lētu gaumi un nespēju ģenerēt oriģinālus spriedumus, tomēr atkārtošu vēlreiz:...", cilvēks vismaz ir attaisnojies un apkārtējie viņam nepārmetīs.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • omaars

      25.1.06 12:54

      

      man gan shkjiet, pats fakts par paarmeshanu jau smird peec leetas gaumes un ir aizdomas ka aiz taas seezh kaads sens kompleks un klusiibaa vish ariidzan dvesh par shiem saulrietiem:)
      Bet ai nu suuds:)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais