Kurvjzieža kontemplācijas

krii

25.1.06 11:57

Leduspuķaina rūts un ziedoša alpu vijolīte. Banāli līdz šķebīgumam, bet man patīk. Raisa tādu saldsērīgu noskaņu kā Andersena pasakās. Laikam tāpēc, ka atgādina bērnību - vecmāmuļai vienmēr uz palodzes bija alpu vijolīšu podiņš, janvāra beigās tās ziedēja, arī uz manu vārdadienu, viešot gan tīkamo "ir-svētki-būs-dāvanas" sajūtu, gan arī priecīgo atskārsmi, ka ziema jau pāri pusei.

• 5 raksta
• ir doma

• dzeina

  25.1.06 12:03

  Bet pasaki, lūdzu, kādēļ cilvēki kaunas n banalitātēm?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    25.1.06 12:07

    

    Nezinu. laikam tāpēc, ka banalitātes ir apnicīgas un prognozējamas. Un daži, piemēram, tādi neirotiski un pretenciozi radījumi kā es, baidās, ka paši var tikt uzskatīt par apnicīgiem un prognozējamiem.
    

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • omaars

    25.1.06 12:15

    

    aciimredzot ljaudis kaunaas sevi paraadiit taadus kaadi vinji iraid

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      25.1.06 12:24

      

      Nu, bet cik tad var dvest: "Ah, sarkans saulriets, tas ir tik skaisti!"?
      Visi tāpat ir pamanījuši. Lūk, darot tā, kā es - iepriekš pasakot, "es jau zinu, ka tas ir banāli, liecina par lētu gaumi un nespēju ģenerēt oriģinālus spriedumus, tomēr atkārtošu vēlreiz:...", cilvēks vismaz ir attaisnojies un apkārtējie viņam nepārmetīs.:)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • omaars

        25.1.06 12:54

        

        man gan shkjiet, pats fakts par paarmeshanu jau smird peec leetas gaumes un ir aizdomas ka aiz taas seezh kaads sens kompleks un klusiibaa vish ariidzan dvesh par shiem saulrietiem:)
        Bet ai nu suuds:)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais