Kurvjzieža kontemplācijas

Es gan arī esmu sasodīti jūtīga un patētiska radība - īpaši progesterona fāzē - un reizumis ar izjustu kaismi mēdzu savu Lielo Cildeno Asaru noraudāt ij par gejiem, kas neprecēti paliek, ij par trūkumcietējiem Latvijā, Īrijā un Somālijā, ij par to bezdelīdzēnu, ko kaķis noķer, ij par vaguliņu, ko samin nevainīga bērna kājas... jā, un arī uzrēkt kādam, kas nepietiekami aktīvi līdzraud, varu! Bet šobrīd, sasodīts, es esmu tikai normāla, egoistiska maita, un vienīgais, kas mani satrauc, ir mans pašas progresējošais neirodermatīts un fantāzijas par atlūguma iesniegšanas dienu. Jo tā vis nebūs nekāda adventiskā miera un piedošanas diena, nē! Tā būs diena, kad es priekšniecei pateikšu: "Kuce!". Un man ir aizdomas, ka tas būs visizjustāk teiktais "Kuce!" manā sūrajā darba sievietes mūžā, tā gan!