Laisks rīts pagājis, guļot vannā, dzerot kafiju un lasot bellu huksu. Kad mēģināju sevi ieinteresēt par melno feministu problēmām, šķiet sapratu, kā jūtas normāls, puslīdz izglītots baltais vīrietis, lasot balto feministu darbus. Mazliet sakaunējos un sasprindzināju visu sevī mītošo empātiju un solidaritāti. Tikai nezināju, kam to adresēt - melnajām sievietēm vai baltajiem vīriešiem.
Jā, starp citu, nekāda vīna man šorīt nebija!
Par vīnu mēģināju pieķert, izmantojot pārsteiguma momentu. ;)
Un, ja būtu bijis vīns, es pati labprātīgi atzītos. Nebīstos es sava žūpīgā tēla!;)