nez. nedomāju. šaubos, vai jebkad esmu bijusi "mātišķa" - nu labi, dažas reizes, kad mīļotais puisis ir slims, varbūt kādu laiku, kad bērns vēl bija maziņš. bet kaut kā negribas. puikas grib būt patstāvīgi, viņiem mātišķums nafig nav vajadzīgs. māte gan.
Ar mātišķumu es nebiju domājusi "uķi-puķi, sabučošu, nolikšu gulēt" un "vai tu rokas nomazgāji?" vai SLT. Drīzāk - spēju paskatīties uz citu būtni tik maigi un pieļāvīgi, it kā tas būtu tavs bērns.
Laikam atkal sasodīti neskaidri.:(