Tik drausmīgās dienās kā šī - nu, tad, kad pasaule ir ledaini auksta un purvaini slapja, un nav iespējams noticēt, ka to radījis Dievs, kad visu nakti esi pavadījusi, drebinādamās zem dūnu segas, kad no rīta, kafiju dzerot, sāc domāt, ka tieši šādās dienās cilvēkus pamet mīļotie, nomirst radinieki un ārsti diagnosticē nedziedināmas slimības, nu, jā, vienīgais, kas ļauj saglabāt gan veselo saprātu, gan dzīvesprieku, ir sarkana zīda apakšveļa.
Varbūt vēl aiziet uztaisīt manikīru?
Varbūt vēl aiziet uztaisīt manikīru?
Klau, tikai, lūdzu, nevajag kvaziteoloģisku diskusiju, labi!;)