Kurvjzieža kontemplācijas

Ai, esmu notēlojusi ofigenno fatālo fammi, dabūjusi puķu pušķi, noblisinājusi acis un nokaunējusies. Un tagad esmu mazliet salijusi, mana tīmekļveidīgā kleitiņa izskatās pēc nošņurkuša taureņa.
M izturēju godam. Mazliet paklausījos par nāvi, izdzēru divus alus kausus, godīgi pateicu: "Piedod, es ar tevi pat nebučošos. Nekad. Pilnīgi noteikti zinu." Starp citu, viņš nelikās pārsteigts. Tikai novaidējās: "Kāpēc, sīkā draņķe, es turpinu gribēt tevi redzēt? Ir taču gan jaunākas, gan smukākas! Un tādas, kas nerunā tik daudz riebeklību."
Jā, ej nu saproti to vīrišķo loģiku!


Kad pāries lietus, iešu kamambēru pirkt. Un varbūt mazliet vīna.