Kurvjzieža kontemplācijas

sauleszaķu ierinda

Krāšņais Kurvjziedis

sauleszaķu ierinda

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Skraidelēju apkārt riestojoša taureņa eiforijā.
Mazliet laimes. Vai ļoti daudz oksitocīna un serotonīna, ej nu, nabaga vāja, dumja sieviete, saproti!

Mazliet žēl, kas nesanāca atvadīties no [info]snorkes. Piedod, dārgā, es tagad netaisnošos.

M piezvanīja un pieteicās lasīt man priekšā dzeju. Es piekritu. Man nez kāpēc šodien ir sajūta, ka vajag ko līdzīgu grēku izpirkumam. Pēcpusdiena ar M aizstāj trīs nedēļas astru kreklā, tā viņš ir!

Un tad būs kafija. Šokolāde. Vīns. "Rīgas laiks". Kamambērs. Umberto Eko.

Dolce vita, dolce vita.

Un nedrīkst taču domāt par to, ka katrreiz, kad es uzvaru kādā konkursā, es atņemu vietu kādam citam, kurš varbūt to vairāk pelnījis un vairāk iekārojis. Ka tad, kad es pērku sieviešu žurnālus un banānus brokastīm, iet bojā lietusmeži galu galā. Ka tad, kad mani skūpsta kāds vīrietis, kāda cita sieviete raud spilvenā un kāds cits vīrietis piedzeras bezspēcīgās dusmās.

Sauleszaķi salekuši ierindā. Maigi, drosmīgi un bīstami kā ienaidnieka karapulks, nostādīts kaujai.
Powered by Sviesta Ciba