Visādas salkanas atmiņas pa galvu maisās. Pilnmēness, ziniet, kalendārs un tā. Un pirms trim gadiem Jāņu naktī arī bija gandrīz pilns mēness - liels un spožs. Un es to ieraudzīju, tādu apaļu un zvārojošos virs jūras, kad biju uzrāpusies līganā un augstā, augstā skatu tornī. Un tajā mirklī es nodomāju, ka papardes ziedam īstenībā nav nekāda sakara ar seksu. Tajā naktī bija satilpinātas vairākas dzīves, katra pārpilna mazas meitenes romantiskajiem sapņiem vai pieaugušas un svaigi šķīrušās sievietes gurdenās apņēmības. Un vēl tur bija jūra un vējš, sveša, noslēpumaina pilsēta un sens draugs, kurš tā arī nekļuva par ko citu. Tas ir mans skaistākais Jāņu nakts stāsts, un kādreiz es to uzrakstīšu.
Gadu vēlāk es ilgojos šo stāstu atkārtot, bet bija jau par vēlu. Zinam jau, ko Heraklīts teicis par upēm. Un vēl gadu vēlāk bija interesanti un mazliet smieklīgi. Šogad visticamāk būs mazliet vienatnīgi. Bet gan jau ne slikti.
Gadu vēlāk es ilgojos šo stāstu atkārtot, bet bija jau par vēlu. Zinam jau, ko Heraklīts teicis par upēm. Un vēl gadu vēlāk bija interesanti un mazliet smieklīgi. Šogad visticamāk būs mazliet vienatnīgi. Bet gan jau ne slikti.