Kurvjzieža kontemplācijas

krii

6.6.05 12:28

Reizēm man ir sajūta, ka esmu nodzīvojusi visas iespējamās savas dzīves un ka mani gaida tikai nemitīgi atkārtojumi mirkļi, gan tagad, gan no mūžības mūžībā, ka es esmu izdzīvojusi visu sieviešu, visu vīriešu, dzīvnieku, koku un akmeņu likteņus, tie glabājas manī kā milzīgā krātuvē un es tikai pa brīdim izvelku kādu epizodi, šo vai citu.

Jā, bet vispār es esmu gandrīz laimīga.

Gribētu kļūt par žēlsirdīgo māsu kādā miera misijā.

• 2 raksta
• ir doma

• mazeltov

  6.6.05 12:47

  

  Negribētu gan :)
  Vai tu, piemēram, brauktu kā mana draudzene uz Izraēlu uz brīvprātīgo darba nometni uz 9 mēnešiem pieskatīt mazliet ar autismu slimus bērnus?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    6.6.05 12:53

    

    Ir brīži, kad esmu par kaut ko tādu domājusi. Bet tad es sevi nokauninu par infantīlu piedzīvojumu kāri un liekos mierā. Bet es varētu kādu laiku kopt arī garīgi slimus bērnus vai guļošus slimniekus.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais