Kurvjzieža kontemplācijas

krii

25.5.05 19:02

Bet tad, kad man liekas, ka viss ir apnicis, un nemīl, un neuzvedas, un nemaksā, un riebjas, es paskatos uz tām sievietēm, kurām ir tikai mazliet vairāk gadu kā man, varbūt pat nav vairāk, kuras nāk man pretī laukā no lielveikala, milzīgu pārtikas maisu nostieptām rokām un absolūti blāvām, blāvām acīm un krunkās sarauktām pierēm, un tad es atceros savus brīvdienu rītus ar kafiju un kamambēru un "Rīgas Laiku" vai "Skeptical feminism", un Korsiku, un zemenes ar Prustu, un savu topošo kleitu . Un tad es topu tik laimīga, ka es esmu es, nevis kāda no viņām. It's so wonderful, wonderful life...

• 8 raksta
• ir doma

• hey_blonde

  25.5.05 19:57

  Tās grumbas var pazust tikpat ātri kā kamambērs... Nekas nav mūžigs, nekas nav nemainīgs...

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    25.5.05 20:08

    

    Nu, mana pieticīgā pieredze gan liecina, ka grumbas ar gadiem mēdz padziļināties un vairoties, nevis izzust...:)
    Ai, bet beigās visi nomirsim, tas jau gan!;)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • hey_blonde

      25.5.05 22:18

      Vispār jau jā, bet jocīgi, ka tās var teiksim, uz veselu pusstundu vai pat uz divām stundām no vietas, vienkārši pazust pazust pavisam aboslūti pretēji visiem bioloģijas likumiem.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais