Kurvjzieža kontemplācijas

هنگام صبوح ای پسر فرخ پی
برساز ترانه ای و پیش آور می
کافکند بخاکً صد هزاران جم و کی
این آمدن تیرمه و رفتن دی

Parindenis:

Kamēr laiks rītavīnam*, ak, laimnesi zēn,
Saceri dziesmu un vīnu jel sniedz!
Tak simttūkstoš džamu un keju** jau guldīti*** zemē,
Pirms atnācis tirs un aizgājis dejs****...

* - es to neizdomāju, vārdnīcā skaidri un gaiši rakstīts, ka "صبوح " ir "vīns, kuru dzer no rīta"; apsveru iespēju šo vārdu (izrunā [sabuh] vai [sebuh] ar plato e) iekļaut savā aktīvajā leksikonā;
* * - "džami un keji" esot sarunvalodas apzīmējums (vismaz Haijama laikā lietots, mazliet šaubos par mūsdienu Irānu) leģendārajam valdniekam Džamšīdam un varenās Kejīdu dinastijas šahiem.
*** - burtiski "iemesti" (atcerēsimies Brežņeva bēres); un "zeme" šajā rindiņā arīdzan ir tuvāk "dubļiem" vai "pīšļiem".
**** - tirs (vai tīrs) ir persiešu kalendāra mēnesis, kad saule atrodas Vēža zīmē; poētismos esot saistīts ar rudens sākumu (pie mums, atļaušos atgādināt, tad tikai oficiāli tiek atklāta vasara);
- dejs- kalendāra mēnesis, kas atbilst Mežāža zīmei, resp., ziemas koncentrāts; no tira līdz dejam, kā noprotat, paiet akurāt pusgads.