Kad es šorīt moži cilpoju uz darbu, man uzkrita lāsteka. Maziņa. Apmēram simtgramīga. Lielā kopā ar kādu puscentneru saledojuša sniega nozvēlās dažus soļus man priekšā.
Ja saprotu pareizi, Dieviņš mani aicina padomāt par mūžīgo un nepārejošo.
Ja saprotu pareizi, Dieviņš mani aicina padomāt par mūžīgo un nepārejošo.
Mana gandrīz-liktenīgā bija Avotene.
Jāatzīst - šaubos, vai Rīgā šobrīd ir kāda dzīvība droša iela...