Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kad es šorīt moži cilpoju uz darbu, man uzkrita lāsteka. Maziņa. Apmēram simtgramīga. Lielā kopā ar kādu puscentneru saledojuša sniega nozvēlās dažus soļus man priekšā.
Ja saprotu pareizi, Dieviņš mani aicina padomāt par mūžīgo un nepārejošo.
  • Man arī sargeņģelis šodien virs galvas atvēra lietussargu, tādā puslokā nokrita kaudzēm sniega es pati kā nolēmēta apstājos uz bīstamās, bīstamās lāčplēša ielas
    • Apsveicu!
      Mana gandrīz-liktenīgā bija Avotene.
      Jāatzīst - šaubos, vai Rīgā šobrīd ir kāda dzīvība droša iela...
Powered by Sviesta Ciba